Breadcrumbs

Te Rautau O Taku Māramatanga

image2

Te Rautau o taku Māramatanga

Ka tū, ka oho, ka rea, ka takina

E ngā iwi o Aotearoa, Te Waipounamu me Wharekauri, tēnei e tuari ana i ngā kupu ki mua i a koutou – ka whakamārama pototia te takenga mai o tēnei māramatanga. Kua whakanuia tōna rautau e ngā Mōrehu i ngā wiki tata nei, koia ka mihi, nō reira kia kā te rama ki a koutou katoa.

Ko te iwi Māori o mua he iwi mātai whetū, he iwi mātakitaki rā taka o te marama, he iwi whakarongo ki ngā taihuringa o te wā.  Waihoki he uri tātou nō ngā tūpuna whakatere waka. Nā ngā whetū me te marama ō tātou wheinga i arataki mai i Hawaiki ki ēnei moutere. Koia kua whakatakoto nei ko te Whetū me te Marama hei tohu arataki, hei tohu anō mō tēnei māramatanga, mō tēnei kotahitanga.

I tīmata tēnei māramatanga i roto i te ‘kupu’, i te tīmatanga te kupu, i te Atua te kupu, ko te Atua anō te Kupu. I tīmata hoki i ngā ‘kupu’ whakaari ā ngā matakite, ā ngā poropiti Māori o runga i ngā moutere e toru nei o Aotearoa, Te Waipounamu, whiti atu ki Wharekauri.

He mea i whakakitea tuatahitia ai e Te Toiroa o Ngāti Maru, te tatunga mai o te ‘Rongopai’ ki ēnei moutere. Inā rā ko tana kupu, ‘Te ingoa o tō rātou Atua, ko Tama-i-rorokutia, he Atua pai, otirā, ka ngaro anō te tangata.’

Heoi, tērā anō tana kupu, ‘Tiwhatiwha te pō, ko te Pakerewha, ko Arikirangi tēnei rā te haere nei.’

I muri mai ka puta ko Te Kooti Rikirangi, ko tana kupu hoki tēnei, ‘Ko ngā Kurī a Whārei ki Tihirau, kotahi te tamaiti, ki te puta ia i roto i te ono tau, nui te pāwerawera, ki te kore, e rua tekau mā ono ngā tau ka puta ki te Hauāuru, māna e whakakotahi ngā iwi ki te whakapono.’

I matakitea hoki te kaiwhakaora e Hipa Te Maiharoa o Ngāti Huirapa, ina koa, ‘Whakarongo mai e taku Iwi Māori (Kai Tahu), ka puta mai i roto i a Taranaki te kaiwhakaora mō koutou, ka riro mai tā koutou māuiui, e hāpai ana hoki ia i ngā pukapuka e rua.’ Kei kona anō te nuinga atu o ngā kupu whakaari ā ngā kaumātua hei kōrerotanga, heoi ka waiho noa rā ēnei hei tūrangawaewae mō te rā i homai ai e Te Wairua Tapu, te aroha noa o Ihoa ki te iwi Māori. 

Nō te waru o ngā rā o Noema 1918, ko te rā tēnei i tatu iho ai te Wairua Tapu me te Anahera a Kaperiera ki runga i a Tahupōtiki Wiremu Rātana. I reira anō puta ai te tohu, he kapua muramura, ao pokea te āhua e whakatata haere mai ana i runga ake o te moana, i te Tai Hauāuru. Ka taumarumaru iho te kapua mārama ki runga i a ia, he reo nō te kapua e mea ana, “Kia tau anō te rangimārie, kaua hei wehi, ko ahau tēnei te Wairua Tapu. Kua raunatia e ahau te ao ki te rapa tūrangawaewae mōku. Kitea mai e ahau kei Aotearoa nei ko koe ko te iwi Māori – rīpeneta! Horoia koe me tō whānau kia mā me te hukarere kia harakore me te kūkupa. E Rātana, kua meatia koe hei Māngai mōku ki te mata o te whenua. Whakakotahitia te iwi Māori ki raro ki a Ihoa o ngā Mano, he aroha hoki tēnei nā Ihoa ki a koutou – ko te hunga e aru i muri i a koe, ko te Mōrehu.”

Ko te haerenga tēnei o te Māngai i runga i ngā marae katoa, kāhore i huna tēnei ‘Rongo pai’ i homai ai e te Wairua Tapu. Takahia ana ngā marae katoa me te ruirui haere i ngā purapura o tēnei māramatanga. E whakakitea ana te mana whakaora ki runga i ngā iwi katoa. Karanga ana te reo i roto i aua rā, whakakotahi ki Te Paipera Tapu, hei muri ka hāpai i te Tiriti o Waitangi me te mana motuhake o te iwi Māori. Horahia ana tēnei aroha noa ki te iti ki te rahi o te iwi Māori, ā, puta atu ana ki ngā tōpito e whā o te ao.

1918–1924 kua tupu matomato te tupu o te rākau o tēnei Māramatanga. E hua ana te hua pai ki runga ki tēnei kāinga pāmu iti, ki runga hoki i ngā marae Mōrehu katoa huri noa i te motu. Haurongo ana tēnei māramatanga puta noa i ēnei moutere me te ao i te mana whakaora a te Māngai, i te mahi whakatupu wīti a Piriwiritua me ngā Mōrehu. I ngā mahi papai hoki e kitea ana ehara te iwi Māori i te iwi māngere, i te iwi koretake noa, engari he iwi puku mahi kē, he iwi ringa raupā. Kei te 40 mano o te iwi Mōrehu e hāpai ana i ngā tikanga, tū ana ngā āpiha, ngā kaiwhakahaere me ngā rōpū o tēnā wehenga o tēnā wehenga mahi. Kua tūtū haere ngā whare patu wīti, te whare hūmēka, te whare kāmura, te whare paraikimete, me te whare tunu paraoa anō, tae atu hoki ki te teihana Rēriwe ake o Rātana. Mutu ake anō he kāinga pāmu noa nā Rātana, engari kua tupu tāone mai, kua Rātana kāinga mai, Rātana tikanga mai.

Nō te hokinga mai o Rātana me tana rōpū i te raunatanga i te ao i te tau 1924, i hoki pērā mai ia mā Hāpana, ā, ka manaakitia tana rōpū e tētahi pīhopa Karaitiana Hapanihi. Anō te āhuareka o te wairua whakahoahoa i waenganui i a rātou ko te Hapanihi. Ki a Rātana, ko ngā Māori me ngā Hapanihi ētahi o ngā iwi o te whare ngaro o Iharaira. I a rātou i Hāpana ka whakamoea tētahi tokorua o tana rōpū ki a rāua. Ka whakamoea hoki tētahi tokorua Hapanihi. Ko pīhopa Juji Nakata te kaiwhakahaere o te whakatapunga i te mārena o te tokorua Māori. Nā Rātana te tokorua Hapanihi i whakatapua.

‘Māku anō e hanga tōku whare, ko ngā poupou o roto he māhoe he patatē, ko tōna tāhuhu he hīnau.’ Ko te kupu tēnei nā Kīngi Tāwhiao. Ko ngā poupou māhoe, patete e kōrerohia nei, hei kupu whakaritenga tēnei mō te Iwi Mōrehu kua whenua kore, kua whakarērea nei e te ao Māori me te ao Tauiwi, kua rite nei ki te papapa o ngā patunga witi, kahakina ana e te hau, kāhore i kitea he wāhi okiokinga mō rātou. Ko te tāhuhu nei ia hei kupu whakaritenga tēnei mō Kīngi Te Rata.

‘Tā te kākaka i haehae ai mā te kākaka anō e tui, tā te rino i tukituki ai mā te rino anō e hanga.’ Takoto ake nei ko te kupu a Whiti rāua ko Tohu. Ko te kākaka nei he mea ratarata, he haehae tana mahi. Hei kupu whakaritenga tēnei mō ngā Hāhi maha nā rātou te whenua i haehae i motumotu, nā ngā hāhi hoki ngā iwi i whakawehewehe ki tēnā whakapono, ki tēnā whakapono i roto i ngā tau. Ko te rino, ko ngā ture anō ērā nā te kāwanatanga i whakangaro ai te mana motuhake me te tino rangatiratanga o te iwi Māori. 

Ko ēnei tongi e rua hei whāriki mō te rēhitatanga o Te Hāhi Rātana. I te tau 1925 ka rēhitatia ki te ture o te whenua. I te tau 1928 he mea whakatuwhera ā-wairua te Temepara o Ihoa o ngā Mano e Juji Nakata, i te 25 o Hanuere. Titi ana e ia tētahi uka hiriwa Hapanihi ki te nēra whakamutunga o te Temepara, hei tohu whakaaetanga he tuakana he teina ngā iwi e rua i roto i te kororiatanga o Ihoa o ngā Mano. I konei ka oti tā te Arepa nei mahi, te whakakotahi ki te Paipera Tapu.

Kia huri kau ake ināianei ki te kupu a Aperahama Taonui, ‘I a koe e Ngāpuhi ka kore nei e whakarongo, kāti, ko te tangata hei noho i roto i tēnei whare me ōna tikanga katoa he pūngāwerewere. He rā tōna kei te haere mai e kite ai koutou i tētahi tangata e mau ana e rua āna pukapuka, ko te Paipera me te Tiriti o Waitangi... whakarongo ki a ia.’

Nō te tau 1928, ka heke iho te Māngai i te waka rererangi, nā te mea kua oti i a ia ngā mahi wairua. Koia ka tau iho nei ia ki runga motokā, ka ara mai ko Piriwiritua, arā, ka piri ahau ki te one pango, ka wiri ahau i te one pango, kia tae ki tua rā anō i te one whero, ko te toto tēnei ō ōku mātua tūpuna i kōpenuhia ai e Tauiwi. Takahia ana ngā marae katoa e Piriwiritua, e hāpai ana i te Tiriti o Waitangi, e rapu ana i te ara o te whakatutukitanga ki tā Te Omeka mahi, arā, he rongoā i ngā hē ā muru rāua ko raupatu. Inā rā e kore te toto o ngā mātua tūpuna e ea i te moni, engari mā te whakahoki rawa mai o ngā whenua i murua i raupatungia ai. Ka wāwāhia tōna tinana kia whā ngā koata, e tohu ana ko Paraire Paikea hei māngai mō Te Taitokerau, ko Haami Tokouru mō Te Tai Hauāuru, ko Pita Moko mō Te Tai Rāwhiti, ko Eruera Tirikātene mō Te Waipounamu. I te tau 1932 ka whakatakotohia te pitihana Rātana ki te Whare Paremata, tōna tokomaha e 45,000. Ko te kaupapa matua o tēnei pitihana kia whakatūturutia te Tiriti o Waitangi i roto i te Pukapuka Ture o te Whenua Motuhake o Aotearoa, kia whakapūmautia ai ngā here o te whanaungatanga i waenganui i te Pākehā me te Māori mō ake tonu atu. Heoi, kāhore i whakatūturutia ai, e noho tārewa tonu mai ana te kaupapa ki te Whare Paremata i tēnei rā.

Ka tīkina atu i konei te kupu a Kīngi Tāwhiao, ‘Kia tūpato ki te tekau mā waru, ko Hepetema te marama, he tau ariki te tau, he tau tuku whakahere ki a Ihoa.’ Nō te 18 o Hepetema i te tau 1939 ka okioki te tinana kikokiko o Tahu Pōtiki Wiremu Rātana.

I te hokinga o mahara ki ngā tini āhuatanga whakamīharo i kite ai i rongo ai e rātou i te wā o ngā mātua, me ngā mātua tūpuna, he mārama te kite atu he iwi whai rātou i ngā tohu wairua, he iwi mātai i ngā whetū, i te marama.  

Tēnei ngākau e māpuna ake nei ki te mangawai, koia te aroha ki ngā pou tikanga me ngā tini Mōrehu o tēnei māramatanga, o tēnei kotahitanga kua riro i ngā tai whakarewa kauri ki te uru. Rātou kua ngaro atu nei i te tirohanga kanohi ora i roto i te rautau kua huri, ā, kia okioki ai rātou i roto i ā rātou mahi tika katoa, e ai tā te wairua mahi. 

Tēnei te taihuringa ki te rautau hou o tēnei māramatanga, ka tō he rā, ka rere he rā. Ko te iwi Māori o nāianei rā he iwi mātai ipurangi, mātakitaki pouaka whakaata, he iwi aro ki ngā tohutohu a te rorohiko, he iwi reo atapātuhi, ā, ko te rorohiko hei atua mō rātou. Kei warewaretia, he taonga te Whetū Marama.

Nā wai rā ō tātou tūpuna i arataki mai i Hawaiki? Nā te Whetū Marama. Mā wai rā ngā uri whakaheke e arataki kei ngā rā kei mua i te aroaro? Tēnā pea, mā te Whetū, mā te Marama anō.

Mō rēanga hou e hiko ai, te whakakotahi nei

RSS Feed