Breadcrumbs

Te Taura Whiri i te Reo Māori

OGboard87

TE POARI TUATAHI (1987 - 1993) Tākuta Ray Harlow, Ahorangi Tīmoti Kāretu, Tā Kingi M. Īhaka, Hon Koro Wetere, Kāterina Te Heikōkō Mataira, Ānita Moke.

Ko 1987 te tau ka kī te ture kua tū te reo Māori, i te taha anō o te reo rotarota, hei reo mana mō tēnei whenua o Aotearoa. Koinei anō hoki te tau i tāraia ai, i whakaterea anō ai hoki, te waka o Te Taura Whiri i te Reo Māori. Ko ōna kaihoe i te uakitanga ko Tā Kīngi Matutaera Ihaka, ko Kahurangi Katerina Te Heikōkō Mataira, ko Anita Moke, ko Tākuta Ray Harlow, ā, ko au.

I ā mātou hui tuatahi tonu ka toko ake te whakaaro kia kimihia mai he tohu mō mātou, ā, nā te wahine o te ao toi, nā Te Heikōkō, ka oti mai ko te tohu e whakamahia tonutia ana i te wā nei. He taura kua whiria, e whakaari ana i te ingoa nā Te Ātirīkona, nā Tā Kīngi i tapa, i runga anō i tōna whakapono ko te reo te rāhiri whiriwhiri i ngā āhuatanga o te ao Māori, mai i te marae, ki te ao haka, ki te iwi whānui, arā, ko te reo te tūāpapa, ka kore tērā ka memeha haere noa iho ngā āhuatanga o te ao Māori.

Nā, hei pānui ki te ao Māori e aha ana mātou, he aha ā mātou whakatau, he aha ngā kaupapa here ka puta, ka takoto i tētahi o ngā kaimahi o taua wā rā, i a Tākuta Jeffrey Waite, te whakaaro me tā he puka hei tuku ki te marea, ā, tapaina ana te puka nei ko “He Muka”. Ko te tangata nōna te whakaaro nei he Pākeha, ā, he mea tapa e mātou ki te ingoa o Te Mauritau i te mea he tangata e kore rawa atu e rere te mauri, e pōnānā kurī noa iho rānei. Ka mutu, he tangata kōrero Māori.

Ko te mahi nui a tēnei puka he whakarārangi i ngā kupu hou kua kitea mai e mātou, i ngā kupu anō hoki o te ao tawhito kua roa e kore e whakamahia ana engari kua kite mātou ka hāngai tonu ki te ao hou. I noho tonu koinei taku whāinga matua, he whakapono rawa atu nōku e moumou ana te mahi a te kupu, ā, kia mutu noa iho te tiki pokanoa i te kupu mai i te reo Pākehā engari tirohia me kore noa e tūpono kei te reo tonu te kupu e hiahiatia ana.

He nui te riri mai o te ao Māori engari hei aha atu māku ō rātou nā riri. E pērā tonu ana i te mahi a te kupu kāore rātou i te mōhio e whakamahia ana e te hunga kōrero Māori o te wā nei. Engari ahakoa pēhea he kupu mai nā te ao Māori. Heoi anō tā te hunga whakahē he haere ki te papakupu a Wiremu ki reira wherawhera ai i ngā whārangi ki te kimi i te kupu kāore nei rātou i te mōhio.

Kei te kī ētahi kaumātua o te wā nei kua kore te reo Māori i Māori engari ko au kei te kī e Māori kē noa ake ana i te reo e kōrerotia ana e te nuinga o rātou. Kua tae tātou ki te wā o ngā reanga kāore i tipu mai ko te reo Māori te reo matua, ā, rangona ana tērā i runga i ngā marae, i ngā huihuinga kia tū mai nei taua hunga ki te mihi, ki te kōrero.

Engari anō te reanga kōrero, te reanga ū ki te reo Māori o te wā nei, e whānui ana te mōhio ki te rerenga o te kupu me te whakamahinga o te kupu. Ka ora te reo i tēnei hunga ahakoa tō rātou tokoiti, kei māharahara noa ki te tokiti engari anō rā tērā i te korekore!

Ā kāti, e Te Taura Whiri i te Reo Māori, tākiritia tō wepu, ākina te iwi kia tahuri mai, kauhautia te rongo pai o te reo koirā hoki koe i whānau mai ai. Whakatauiratia mai i konā te mana nui o te reo kia whai tikanga ai te kōrero:

Tōku reo tōku ohooho
Tōku reo tōku māpihi maurea
Tōku reo tōku whakakai marihi.

Kai Marihi

RSS Feed