Breadcrumbs

Te Vaka Reo ki Hawai’i 2019

He Olelo Ola Hilo Field Study 2019 FINAL

He whakaahua nō te hui He ‘Olelo Ola i Hilo.

Nō te tīmatanga o Māehe i tae atu te Tumuaki o Te Taura Whiri i te Reo Māori, a Ngahiwi Apanui ki Hawaii i runga i te reo karanga o reira ki te hui o ngā reo o Poronihia e kīia nei ko Te Vaka Reo. Nā te mātanga whakarauora reo o Hawaii nā Larry Kimura te karanga. E toru kē ngā hui whakarauora reo i tōmua ai. Ko te hui tuaono o te Ao Tuhi Reo me te Pupuri Whakarauora (ICLDC6) i whakahaeretia rā e Te Tari Wete Reo o Te Whare Wānanga o Hawaii. Tōmuri mai, ko te hui He ‘Ōlelo Ola Hilo Field Study i whakahaeretia rā e Ka Haka ʻUla O Keʻelikōlani (Te Tari Reo Hawaii) o Te Whare Wānanga o Hawaii. Ko Te Vaka Reo ka toru. 

He rima rau tāngata pea i tae ake ki te hui o te ICLDC6 ki Te Whare Wānanga o Hawaii ki Mānoa. E rua ngā kaikōrero Māori i kauhau, ko te kaikauhau wāwāhi i te hui katoa, ko Tākuta Te Taka Keegan o Te Whare Wānanga o Waikato e kōrero ana i ngā ara hangarau whakarauora reo i Aotearoa. Ka hau tōna rongo i ngā kaikōrero o te hui i whai muri atu i a ia. Ko tētahi kaikauhau Māori anō i te hui ko Peter Lucas Kaaka Jones nō Te Reo Irirangi o Te Hiku o Te Ika rāua ko tana hoa Hawaii a Keoni Kealoha Mahelona. Ka nui te aro atu o te hui, o ngā kanaka whenua tonu ki tā rāua pūrere tuhituhi kōrero Māori. 

Mō te hui He ‘Ōlelo Ola Hilo Field Study he rua rau pea ngā manuhiri i topa atu ki Whiro (Hilo). Ka tīmata atu te hui i te kura kaupapa matua o reira ko Ke Kula ʻo Nāwahīokalaniʻōpuʻu – ka mau te wehi o tēnā kura reo Hawaii. Hei tohu hoki te hui rā i te 35 tau o te pūnana leo ki Hawaii, i whāia ai hoki te tauira o te kōhanga reo i Aotearoa. Ināianei kua heke whakatupuranga rawa ko ngā tamariki tuatahi o ngā pūnana leo hei kaiako kē rā mō ā rātou ake tamariki i te kura. Me mihi te hunga hāpai roa i ērā mahi katoa, tae noa ki te koroua tiaki i te hale-umu, i ngā poaka me ngā māra kai o te kura. 

Tae rawa mai ki te hui tuatoru ko Te Vaka Reo. Ko Aotearoa, ko Tahiti, ko Hawaii ngā tōpito o Poronihia i hui tahi atu ai. He mea tīmata Te Vaka Reo e Tā Tīmoti Karetū mā i te tau 1991 i raro kē i te ingoa Polynesian Languages Forum. Ko te hui whakamutunga o taua rōpū  te tau 2004. Ko te whakatau a te hui i tēnei tau 2019 kia tū anō Te Vaka Reo hei rōpū haumaru mō ngā reo katoa o Poronihia. 

He mīharo te haere ki Hawaii mō te hui o Te Vaka Reo, ko te huinga tahi o ngā reo whānui o te Moana Nui a Kiwa. Mārama ana te rongo nō te puna kotahi ēnei reo tūpuna katoa, i heke mai ai ngā muka reo o tēnā iwi o tēnā iwi, mau iho nei, mau iho nei. 

Whakapae ana a Ngahiwi e kore e roa te noho atu o te tangata kōrero Māori ki Hawaii ka mau ake te reo o Hawaii i a ia, nā te ōrite rawa. He kīwaha kē hoki a ngā Hawaii hei kapokapo mā te taringa Māori. Ko Aloha tonu – he Aroha ki a tātou – Alohatia ai ngā mea katoa. He kupu mihi hoki tā rātou ko Mahalo – he Mīharo pea ki a tātou engari he wairua mihi kē kei roto. Mō tā tātou ‘ka kite anō’ ka ‘a hui hou’ kē rātou, arā kia hui anō (hou) ka kite ake anō i a koe. 

Aloha nui i nā mauna i nā wai o HawaiiAloha loa i ke kumu Larry a me nā kumu a me nā kanaka o nā ‘āina nui o Hawaii. ‘o ke aloha i ka manawa, mau a mau. A hui hou kākoumahalo nui loa. 

RSS Feed