E manawareka ana Te Taura Whiri i te Reo Māori kua hora ngā rauemi e whai ake nei hei tautoko i Te Wiki o te Reo Māori 2015. Ko ēnei rauemi, e hāpai ana i te kaupapa matua, i te pepeha o tēnei tau, e akiaki ana kia ‘Whāngaihia te Reo ki ngā Mātua’. 

Āpiti atu ki tērā, kua mahia ētahi pānui whakaahua e rua hei whakanui i te 40 tau e tū ana Te Wiki o te Reo Māori.

He Pānui Whakaahua A2 te rahi - ‘Te 40 Tau e Haere ana Te Wiki o te Reo Māori’

Mō tēnei o ngā pānui whakaahua kua tīkina atu tērā ata rongonui kua tāia  ki ngā hinengaro o te iwi Māori, ko Whina Cooper rāua ko tana mokopuna i te tau 1975, i te tīmatanga o tā rātou hīkoi i te nuku o te whenua ki e tohe mō ngā Whenua Māori. Kua noho koinei tētahi o ngā mahi whakakā, whakahauhau i te iwi Māori kia pupuri ki tō rātou Māoritanga. He mea āta whakarite te mautohe a te kuia nei o Te Tai Tokerau kia orua ki te tuatahi o ngā Rā o te Reo Māori (nō muri mai ka whakawhānuitia tēnei ki Te Wiki o te Reo Māori). Kāore hoki te Māori e wehe i a Papatūānuku me te reo. Ina motu te here ki te whenua, ka motu anō te here ki te reo. He whakamahara te whakaahua nei ki ngā āhuatanga, ki ngā takahanga roa o mua. He whakaata anō i te wahi nui ki ngā mātua, ki ngā pakeke, ki ngā kaitiaki tamariki e ora ai, e pakari ai ngā whakatupuranga whai i muri ake.

He Pānui Whakaahua A2 te rahi: ‘Mana   Tamariki’

Ko tā tēnei nā, he whakaatu i te Kaiwhiri hou, i a Hinurewa Poutu, me ētahi o ana ākonga, o te whānau whānui hoki o Te Kura Kaupapa Māori o Mana Tamariki. Ahakoa he 40 tau kei waenganui i tēnei whakaahua me tō runga ake nei, e rua, e rua, e whakaata ana i te haere roa, i te ahu whakamua, i ngā tūmanako, me te oke ururoa. Kotahi anō te kōrero nui a ngā mea e rua, ‘Toitū te whenua, toitū te mana, toitū te reo!’

‘Ngā Rerenga Kōrero’
– he A3, he A4 anō te rahi

Nā runga i te mahi ngātahi ki tērā rōpū rauhī i te reo ko ‘Te Kupu o te Rā’ te ingoa, me te eke panuku o te kaupapa o tērā tau i whakatairangatia ai te 50 kupu i te 50 wiki, kua riro mā Te Wiki o te Reo Māori o tēnei tau e whakataki ētahi rerenga e 50 i te 50 wiki.

Ko tā ‘Te Rerengā Kōrero o te Wiki’, he whakataki i tētahi rerenga māmā hou i ia wiki, hei hāpai i te rere o te reo Māori i te kāinga me ngā nekeneke o ia rā. Ko ēnei hei tauira o ngā rerenga nei: “Kei te hiamoe koe?”, “Māku koe e āwhina.”

E matomato ai te tipu o te reo, me rite tonu te kōrerohia, me whai take anō hoki. Mō ‘Te Rerenga Kōrero o te Wiki’, kua tīkina atu ētahi kōrero Māori ka puta māori noa i te waha o te mātua, o te kaitiaki tamariki, e hāngai ana anō hoki ahakoa te āhuatanga ka pā.

E whā ngā pānui
whakaahua he A3 te rahi, ko ngā kaupapa, ko te Kīhini, ko te Papa Rēhia, ko te Taiao, Ko Au (kua tāia tētahi tauira kia reorua, tētahi tauira kia reo Māori anake)

Ko te whakawhānui i te puna kupu tētahi tino mea e toitū ai tētahi reo. Kei ēnei pānui whakaahua nei ngā kawenga o ia rā me ngā kupu e rite ana, e kaha ai te arero ki te kōrero Māori. Hei tauira, ko te ‘tāina’ mō te ‘toaster’, ko te ‘tīrewa’ mō te ‘jungle gym’.

E taea ana ngā pānui whakaahua reo Māori te tiki i te pae tukutuku. Kua
tāia anō hoki ētahi hei tuku ki ngā kōhanga, ngā kura kōrero Māori me ngā wharekura.

He pukapuka rerenga
kōrero, he A5 te rahi - Ngā Rerenga Kōrero

Hei urupare ki ngā tono kua tae mai, kua whakawhānuitia atu te whakaaro kia kotahi noa te rerenga kōrero i te wiki. I tēnei pukapuka, e toru kē ngā tauira kua takoto o tēnā, o tēnā rerenga kōrero o te wiki. He tohu tēnei e whakaaro nui ana, e manako mai ana a Aotearoa whānui ki te reo Māori.

Ngā Rerenga Kōrero o te Wiki – ngā kōnae oro

Katoa ngā ‘rerenga kōrero o te wiki’ kua hopukina hei kōnae oro, e āta rongo ai te tangata me pēhea te whakahua tika i te kōrero. Kei te pae tukutuku a Te Taura Whiri i te Reo Māori ēnei kōnae.

Te Kara Whakatairanga i Te Wiki o te Reo Māori 2015

27 o Hōngongoi – 2 o Hereturikōkā 2015

Whāngaihia te Reo

Anei te kaupapa matua, te pepeha o Te Wiki o te Reo Māori 2015:
‘Whāngaihia te Reo ki ngā Mātua’

‘Whāngaia te Reo’

  

RSS Feed