Breadcrumbs

Ko te hīkoi whakamātakitaki tuatahi rawa mō te reo

Kei Te Whanganui-a-Tara ā te 4 o Hōngongoi ko te tuatahi rawa o ngā hīkoi whakamātakitaki mō te reo Māori.

I tēnei wā kei te whakatikahia e Te Taura Whiri kia taiope te tini me te mano tāngata, rōpū hoki ki tēnei kaupapa whakamānu i Te Wiki o te Reo Māori mō tēnei tau.

“Kei te mauria te reo Māori ki ngā tiriti kia whakaatuna ki ngā whāwhārua katoa i kore kē nei te kitea o te reo,” e ai ki a Ngahiwi Apanui te Tumuaki o Te Taura Whiri.

“Kei ngā tāngata katoa o Aotearoa mō te whakarauora i te reo Māori nā reira e karanga ana ki ngā iwi katoa, Māori mai, Pākehā mai ki tēnei hui whakahirahira o te motu e whakanui ana i te reo Māori.”

E karanga ana Te Taura Whiri ki ngā rōpū katoa puta noa i Te Upoko-o-Te-Ika kia uru mai ki tēnei hīkoi whakamātakitaki, tae atu ki ngā whare wānanga, ngā kura, ngā kura kaupapa, ngā rōpū tamariki, ngā rōpū kōhungahunga, ngā kōhanga reo, ngā tīma tākaro, ngā rōpū kapa haka, ngā marae me ngā hapū anō hoki.

Ko Te Wiki o te Reo Māori he kaupapa whakatairanga i te reo i tōna āhua hoki e tāmate haere tonu kē nei (o ngā tāngata Māori tokowhā kotahi anake te kaikōrero Māori, ā, iti iho i te 2% te hunga Pākehā kōrero Māori) ka mutu mā te kōrero ahakoa iti noa ia rā, ka takihurihia tēnei āhua e ngā tāngata katoa o Aotearoa.

Ko te kaupapa i tēnei tau ko ‘ākina te reo’ e puta ai ngā tautoko mā te reo Māori, tae atu ki ngā tautoko i ō tātou toa tākaro e haere ana ki Ngā Kēmu Ōrimipia ki Rio ā te Here-turi-kōkā.

Ā te 11 karaka o te ata tīmata ai te hīkoi whakamātakitaki nei i Pāremata ahu atu ki Te Papa Tongarewa (mā te Kī o Lambton).

Mā ia rōpū hoki e mahi mai tōna ake waka whakamātakitaki pēnei i te paihikara, te motokā, te wēne, te taraka rānei ka whakauhia ki ngā tohu tautoko i te reo Māori, tautoko hoki i ō tātou toa tākaro.

← Back to the news

RSS Feed