Tēnā koutou katoa.

I tēnei wā tonu, ko tātou ēnei o Aotearoa e whakatauira ana ki te ao i tō tātou momo.

He aha te mea nui o te ao? He tangata. He tangata. He tangata.

Ehara i te mea he mārū te noho rāhui, te noho tawhiti i ō tātou kāinga, i ō tātou rahi. Me te aha, ka anipā mātou i tēnei Wiki o te Reo Māori ki te āki i te tangata i te nui o ngā tono kei mua i te aroaro o tēnā, o tēnā.

Heoi anō, e mōhio hoki ana mātou i ngā wā taumaha hārukiruki rawa, ka tahuri a Aotearoa ki tōna reo tuatahi hei āhuru mōwai mōna, hei whakakotahi i a ia. Ko te manaakitanga, ko te kotahitanga ngā take. I te kōhurutanga o ō tātou rahi  i tō rātou whare karakia, ko te aroha tērā i tukuna ki ō rātou whānau. I te hinganga o ō tātou hōia taitamariki ki tawhiti, ko ngā haka ērā e mau tonu nei ki te mahara, i pōhiri i a rātou ki te wā kāinga.

Ā, i āia tonu nei, ka kite ana tātou i tērā tohu e hikohiko ana i te rori o te koraha, me ōna kupu ‘Kia Kaha’, ko tana whakahau ki a tātou: Kei mate wheke, me mate ururoa.

image004

E mōhio kē ana mātou, tokowaru katoa o te tekau i Aotearoa e whakapae ana he wāhi nui tō te reo Māori ki tō tātou tuakiritanga ā-motu, ka mutu, he nui kē atu i te mātātahi. I tērā Wiki o Te Reo Māori, i neke atu i te 1 miriona tāngata i tū, ka whai wāhi mai ki te whakanui tahi i te reo Māori. Koia mātou i whakanui ai i te reo Māori, i te mea he reo korehāhā tonu ia, ā, kei mate ā-moa ia, me whawhai tonu mātou, mōna te take. I tērā tau, ko te ao o te mate urutā tērā i noho ai mātou, ā, i whakaritea e mātou he Wā Tuku Reo Māori mariko, e haumaru ai te iwi. He mea hira ēnei kaupapa e whai wāhi mai ai te tini, e rīrā ai Te Wā Tuku Reo, e whakaūniga hoki ai ngā panonitanga ā-pāpori i tēna hapori, i tēnā hapori.

I tēnei Wiki o te Reo Māori, e pōhiri ana mātou kia whai wāhi mai koe kia eke tā mātou whakanui i ngā reo tata kore hāhā o te ao, ki tētahi taumata kē atu. He ngāwari noa te whai wāhi mai, mā tā mātou whārangi Pukamata rānei, mā te whakatangi i tētahi waiata Māori: mā te wero rānei o te tuku whaikōrero. Kei a koe te tikanga. Ko tā mātou noa e tono nei, kia rēhitatia tō whai wāhi mai, e kautehia ai to whakaurunga.

He hira te wā ka tū ai tēnei kaupapa – ā te poupoutanga o te rā, o te Tūrei 14 o Hepetema, 2021 – koia tonu te wā i tukuna te petihana o te reo Māori ki mua i te aroaro o Pāremata, e whakahau ana i a Aoteroa kia whakahaumarutia te reo Māori.

He iwi kaha a Aotearoa ki te tū kotahi mō ngā kaupapa e kaingākautia ana e tātou. Kāore pea e taea tō tātou whakakotahi ā-tinana nei, engari mō te whakakotahi ā-wairua ki te whakahaumaru i te reo me ō tātou rahi, ka taea.

Kia kaha ki te whai wāhi mai ki te wā whakakotahi ā-mariko o Aotearoa. Āwhinatia mai hoki tā mātou whai kia eke tēnei kaupapa ki tētahi taumata anō!

Tūhono mai a te poupoutanga o te rā, o te Tūrei 14 o Hepetema, 2021.

Me rēhita ināianei ki te pae tukutuku: www.reomaori.co.nz

Kia kaha te reo Māori.
Kia kaha Aotearoa.
Kia ora Aotearoa.

 

Rawinia Higgins

 

Ahorangi Rawinia Higgins
Te Toihau o Te Taura Whiri i te Reo Māori
He mema o te Rōpū Mahi o te Rūnanga Whakakotahi i ngā Iwi o te Ao, e aronui ana ki te tau ngahuru e whakanui ana i ngā reo taketake, 2022 – 2032.