Ūmerehia a tātou Toa Taumāhekeheke i te reo Māori: He rauemi reo hou kua rewa mō Ngā Taumāhekeheke

I tēnei rangi e kawea ana te reo Māori kia tae rawa ki Parī, hei tuatahitanga ka rewa he rauemi hākina reorua mō ngā hākina Taumāhekeheke. 

‘Te Reo Māori ki Parī 2024’ te papakupu Taumāhekehe tuatahi reorua i roto i te reo Māori me te reo Pākehā. Kei roto ka kitea neke atu i te kotahi mano ngā kupu me ngā rerenga kīanga mō ngā 30 hākina Taumāhekeheke. 

I waihanga tahitia i runga i te hono takitoru a Te Whare o Pou Tangata, te kaipāpāho motuhake o Aotearoa mō ngā Taumāhekeheke a Rangiata, me Te Taura Whiri i te Reo Māori. 

“He tino nui te nonoi mō te tautoko me ngā rauemi i te reo puta noa i te motu. Ko te puna o ngā kupu whaipānga ki ngā hākina ka noho tino taparere. 

He wā whakahirahira tēnei i Parī 2024 mō ngā rōpū takitoru ki te kawe i te reo Māori ki te ao, hei takoha ki a ngāi Aotearoa mō inamata tae atu ki anamata,” e ai ki te Pouwhiringa o Te Whare o Pou Tangata a Oriini Kaipara. 

“He tino ngākau whiwhita Te Whare o Pou Tangata mō te ahurea Māori, ka titikaha ki ā mātou mahi katoa, koia kei te whakahau i te tutukinga angitu i ngā hākina Taumāhekeheke. 

“Ehara noa tēnei mō te whakauru i te reo ki tēnei Taumāhekeheke, ko te mahi tēnei a Te Whare o Pou Tangata ā  mohoa noa nei. E manawa reka ana mātou ki te tautoko i ngā toa mō te reo Māori tae atu ki ngā kaipara  whakahirahira e tū ana mō tātou i Parī.” 

Kua uru ki tēnei rauemi te kani whatiwhati koinei te hākina hou rawa i te Taumāhekeheke, tāpiri atu ko ngā kupu Māori hou mō ngā kaiaka, hākinatoru, tere waka me te maha noa atu. I hoahoatia enei kupu mō te hunga hou ki te  reo tae atu ki te hunga matatau me ngā ākonga, ara, ko ngā kaiwhaiwhai, ngā ohut autoko, ngā kaipara me ngā  kaipāpāho hoki. 

Mō Rangiata ake i tīmata te rauemi hei huarahi ki te whakapiki i te reo Māori ki te ao pāpāho. E mātua tū kaha ana te kaipāpāho kia piki ake te reo i runga i tōna oati wāroa ki a ngāi Aotearoa. 

“I ngā rā tata nei he nui ake tā mātou whakamahi i te reo Māori i ā mātou pāpāho hākina mataora, tae atu ki ngā hākina Ōpango Māori me Te Ipu Whutupōro o Te Ao 2023. He ngākau reka ngā kaimātakitaki tae atu ki ā mātou kaimahi o Rangiata”, e ai ki te Tumu Whakarae o Rangiata a Sophie Moloney. 

“He āheinga nui rawa a Parī 2024 ki te whakatairanga i te kawe i te reo i roto i ngā kōrero hākinakina. Tino koa mātou ki te mahi tahi ki a Te Whare o Pou Tangata rāua ko Te Taura Whiri kia whai wāhi ngā kaipāpāho ki ngā kupu me ngā kīwaha whānui hei whakanui me te whakahau i ā tātou kaipara me ngā ohu.” 

“Ko te whakamōrunga i te reo Māori i runga i te atamira o te Ao, he whakapakari i te uara e mau ana ki a ngāi  Aotearoa mō te reo Māori me te whakatauira i te reo hei kauwaka māori noa ki te whakapā tētahi ki tētahi”, e ai ki te  Tumu Whakarae o Te Taura Whiri i te Reo Māori a Ngahiwi Apanui-Barr. 

“Mō tātou a ngāi Aotearoa, i te wā kāore tātou i te kāinga ko te reo Māori te huarahi ki te hono tōtika ki te kāinga. Waihoki he wā whakahī, pērā ki te hīkoi tuatahi ki runga i te papa tākaro hei whakakanohi i tō whenua, he mana ihiihi  kei reira anō ko te reo Māori e tautoko ana i ā tātou kaipara toa” 

“Ko te whakatau i te reo i ngā wāhi kāore e rangona ana pēnei i te Taumāhekeheke, he wāhanga inati kia taunoa te reo Māori. He whakaatu tēnei he reo māori te reo, kei te ora te reo, ka pūmau mō ake tonu atu”. 

 

Hononga whaipānga