Reo Māori Pākehā Voices
Ko te reo Māori, te reo taketake o Aotearoa, he taura kua whiriwhiria ki ēnei motu, ki ōna tāngata. Ahakoa te tokoiti o te hunga Pākehā kōrero Māori, he nui tā rātou papānga ki te reo i runga i te mea ko te iwi nui tonu rātou o te iwi whānui o Aotearoa.
Ko te whāinga o tēnei rangahau kia tino mārama ki ngā wheako o ngā kaikōrero Pākehā matatau ki te reo Māori. Ahakoa te whānui o ngā tūmomo tāngata he nui ngā āhuatanga ōrite puta noa i te rōpū nei. He matatini ngā kitenga, ā, he wā anō he matarua pea te āhua. Kua kitea e te hunga nei ngā huarahi e taea ai ō tātou rā i raro i te ringa ‘atawhai’ o Peretania o mua, ō tātou rā hurihuri o nāianei, me ō tātou tūmanako mō ngā rangi e tū mai nei te kawe mā roto i ā rātou kupu, i ā rātou mahi anō hoki. Mā ō rātou wheako e piki ai tō mātou mōhiotanga ki te tini o ngā whakapātari, o ngā huanga anō hoki i te whai kia tangata Pākehā reorua o Aotearoa.
He tekau mā whā ngā kaikōrero Pākehā ko te reo Māori tō rātou reo tuarua, i uiuia mō tēnei rangahau. I tūhuratia, i kōrerotia e whā ngā āhuatanga matua o ā rātou wheako e pā ana ki whakarauoratanga reo me te whakahāngaitanga anō o te reo Māori: 1) ngā hihiri ako i te reo Māori; 2) ngā whakapātari i runga i te huarahi; 3) ngā ara i whāia kia ekea ai ēnei whakapātari; me te 4) te uara o te reo Māori ki a rātou.