Te Tari, Ākarana, Hepetema 27, 1862.

TE MATE URUTĀ.

Ko te Pukapuka i raro nei he mea tā e te Kāwanatanga, he mea tuwha ki ngā whenua katoa. Nui atu te hiahia o ngā Pākehā e noho ana i Niu Tīreni, kia whakatupuria te iwi Māori; a ki te mea e pērā anō te kaha o te hiahia o ngā Māori kia whakatupuria rātou, e rātou anō, oti rānei, e kore e tutuki ngā hiahia o rāua rūrua?

[CIRCULAR.] " He mate urutā tēnei kua pā ki ngā tangata Māori, tōna ingoa ki te Māori he Karawaka, tōna ingoa ki te Pākehā, he Typhus Fever. E kiia ana, ko taua mate kua pā ki ngā tangata o Mangonui, o Kaitaia, o Te Waimate, o Kaikohe, o Otaua, o Mangamuka, o Whirinaki, o Pakanae, o Waierohia, me ērā atu wāhi. He tokomaha ka mate, kua ngaro ki te whenua. Tēnei anō te kōrero o ngā Rata mō taua taru whakamataku, ka tāia nei kia mōhio ai ngā hoa ki ngā rongoā mō taua mate, ki te āta mahi hoki i taua taru, kia ora ai ngā tāngata e pāngia ana:

1. Ki te pā mai te Karawaka ki te tangata, ko te tūroro rātou ko ngā kai taka i a ia, ki te whare; kaua te hunga ora e pā atu ki taua whare, kei pā mai ki a rātou taua taru; tētahi, kei taimaha ake te mate o te tūroro i te hē manawa.
2. Kia rua ngā kūwaha o te whare e takoto ai te tūroro, kia pūmātao ai te whare i te muri; ā, ko aua tatau e rua, me whakapuare i te mea e paki ana.
3. Ko te tūroro me whakatakoto ki te taha ruru o te whare, kāti anō, ko te hauhau e tae atu ki a ia, kia ngāwari ai te tānga o te manawa. Kaua e takoto ki te taha o ngā kūwaha, kei werohia te kiri e te anu, kei nui haere te mate.
4. Me horohoroi ngā ringa, ngā wae, te uma hoki, o te tūroro, ki te wai wera, kia maene ai te kiri; kia kakama ia te mukumuku i te kiri, kia wē te maroke, kei pā te mātao ki te tūroro.
5. Kei pokanoa tētahi ki te kākahu i ngā weruweru o te tūroro; kei takoto ki te taha, kei whakatata hoki ki te hā o tōna manawa, kei pā tonu mai taua taru ki te hunga ora.
6. Ko ngā parapara e puta ana i te tūroro, kia hohoro te tango atu ki waho, kei ai he take e kaha ake- ai te mate. Ki te waiho ngā tūtara kia takoto ana, he kino rawa tērā.
7. Ko ngā koheka tawhitowhito o te tūroro, ina unuhia atu i a ia, me tahu ki te ahi; ko ngā kākahu e hiahiatia ana kia tohungia hei kākahu atu, me tuku ki te wai koropupū, ā muringa iho, kia pai te horoi, pai rawa. Kei poka tētahi ki te rahurahu i ngā weruweru o te tūroro, i mua atu o te horoinga.
8. Ko ngā kai mā te tūroro, he raihi, he hēko, he ararūtu. Heoi nei ngā kai mā te tūroro i te wā e toimaha ana te mate; engari, ka haere ka ngāwari taua taru ko reira me whāngai ki te hupa heihei, kererū, tūī, me ētahi atu manu.
9. Ko te rongoā tuatahi mō te Karawaka he rongoa whakaruaki, te ingoa Pākehā he emetic. Kia roaroa iho o te kāinga o taua rongoā tuatahi, ka whakainu te tūroro ki te wai pūmahana, kia nui te wai, kia hono te inu, kia ngāwari ai te ruaki.
10. E whā hāora, arā i te wā i te tūnga o te ra mōiri noa ki te pae,- i muri iho o te kainga o te rongoā whakaruaki, me whāngai ki ngā rongoā pōrakaraka e rua, tōna ingoa, he Graham's Pills.
11. Ki te puru te paru i roto i te riu o te tūroro, me whangai ki te katuaira, te ingoa Pākehā o taua hinu, he castor oil. Ko te rahi o te hinu e whāngaia ki te tūroro, kia kotahi koko (pūnu) nui, e kī i taua hinu.
12. Tētahi mea hei whakamākūkū mō te waha o te tūroro, he hua rakau, tōna ingoa he rēmana, ki te Pākehā he lemon. Ko te wai mātao me inu noa atu e te tūroro.
13. Kia mātau te kaitaka i te tūroro kaua te waipiro e pā atu ki ngā ngutu, nā te mea, he kai whakakaha tērā i taua mate whakarere.

Mai i: Maori Messenger : Te Karere Maori, Volume II, Issue 15, 16 December 1862, Page 4